Miera telpa, kurā iemīlēsies. Pilna siltuma un iedvesmas tavai harmonijai.
Mēs bieži aizmirstam, ka ķermenis nav tikai apvalks, tas ir dzīvs, elpojošs organisms, kas reaģē uz mūsu domām, emocijām un dzīvesveidu. Tas ir templis, instruments, caur kuru izpaužas garīgā pieredze. Ekstātiskā deja ir veids, kā atgriezties šajā templī – nevis ar prāta kontroli, bet ar pilnīgu atvēršanos un plūsmu. Šī deja nav par horeogrāfiju, skaistu kustību vai ritmu. Tā ir par patiesu klātbūtni, par brīvību, par atdošanos dzīves elpai caur kustību.
Kas ir ekstātiskā deja?
Ekstātiskā deja ir meditācija kustībā – apzināta, bet brīva dejas prakse, kurā cilvēks ļauj ķermenim kustēties tā, kā tas vēlas, bez vērtējuma, bez noteikumiem. Tā nav izrāde, bet iekšējs ceļojums, kurā kustība kļūst par dialogu starp ķermeni un dvēseli.
Parasti to pavada mūzika ar mainīgu ritmu – sākumā lēna un iezemējoša, vēlāk arvien ekspresīvāka, līdz tā sasniedz ekstātisku kulmināciju un pēc tam atkal noslēdzas mierā un klusumā.
Šajā ceļā cilvēks izkustina emocijas, kas ir iestrēgušas ķermenī – dusmas, sāpes, spriedzi, bailes. Mēs tās neanalizējam, vienkārši ļaujam tām izpausties caur kustību un elpu.
Tā ir tantriska prakse, kas apvieno ķermeni, prānu (dzīvības enerģiju) un apziņu vienā plūsmā.
Kustība kā prānas plūsma
Jogas filozofijā ķermenis tiek uzlūkots kā prānas (dzīvības enerģijas) templis. Kad enerģija plūst brīvi, mēs jūtamies dzīvīgi, radoši, viegli. Kad tā ir bloķēta mēs izjūtam spriedzi, nemieru, slimības.
Ekstātiskā deja palīdz atvērt enerģētiskos kanālus (nādis) un līdzsvarot čakras.
–Muladhara (saknes čakra) – deja ar zemi, smagi soļi, sakņošanās, drošības un piederības sajūta.
–Svadhisthana (radošuma čakra) – plūstošas, viļņveida kustības, atver seksualitāti, prieku un spontanitāti.
–Manipura (saules pinuma čakra) – spēcīgas, dinamiskas kustības, kas atmodina gribu, pašpārliecību un iekšējo spēku.
–Anahata (sirds čakra) – kustība ar rokām, krūtīm, atvēršanās, siltums un līdzjūtība.
–Višudha (rīkles čakra) – skaņas, elpa, izpausme caur balsi, skaļiem izelpas skaņiem vai dziedāšanu kustībā.
–Ajna (trešā acs) – kustība ar aizvērtām acīm, iekšējā redzējuma un intuīcijas aktivizēšana.
–Sahasrara (vainaga čakra) – pilnīga saplūšana ar mūziku, ar kustību, ar Visumu. Šī ir ekstāzes stadija, kad vairs nav es dejoju, bet deja notiek caur mani.
Jogas skatījumā ekstātiskā deja ir tantriska meditācija, tā ietver ķermeni, elpu, enerģiju un apziņu vienotībā. Tā ir dziļa ķermeņa pieņemšana kā garīgs instruments, caur kuru izpaužas mūsu apziņa un dzīvības plūsma.
Tantrā ķermenis ir templis, kurā mīt dievišķā enerģija (Šakti).
Deja ir viens no ceļiem, kā pamodināt šo Šakti, lai tā paceltos caur mugurkaulu (Sušumnu nādi) un apvienotos ar Šivu – apziņu vainaga centrā.
Šī saplūsme ir ekstāze – stāvoklis, kurā pazūd robeža starp “es” un “dzīvi”.
Tantriska ekstātiskā deja ir nevis prāta kontrole, bet pilnīga atdošanās plūsmai, kur kustība notiek caur tevi, nevis no tevis.
Dziednieciskais aspekts
Ekstātiskā deja ir spēcīgs dziedniecības rituāls. Tā palīdz:
-Atbrīvot nomāktas emocijas un traumas, kas iestrēgušas muskuļos un nervu sistēmā;
–Harmonizēt nervu sistēmu, atbrīvojot no trauksmes un stresa;
-Aktivizēt limfātisko sistēmu un asinsriti, atjaunot dzīvības enerģiju;
-Savienot sirdi un ķermeni, dziedinot atšķirtības sajūtu starp “es” un “mans ķermenis”;
-Iekustināt iekšējo dziednieku – instinktīvo, intuitīvo ķermeņa gudrību, kas zina, kā atjaunot līdzsvaru.
Kad mēs kustamies apzināti, ķermenis sāk runāt. Tas pats rāda, kur ir enerģijas aizture, kur nepieciešama atbrīvošanās, kur ir apspiesta enerģija. Kustība kļūst par dziedināšanas valodu, kurā mēs beidzot uzklausām sevi bez vārdiem.
Kāpēc šī deja ir nepieciešama?
Mūsdienu cilvēks lielāko daļu laika pavada galvā – domājot, analizējot, kontrolējot. Ķermenis tiek izmantots tikai kā instruments, nevis kā dzīvs sabiedrotais.
Ekstātiskā deja palīdz atgriezties ķermenī, būt šeit un tagad, just dzīvi caur kustību, elpu, skaņu. Tā atvieno prātu un ego, ļaujot dvēselei izpausties caur ķermeni.
Tā atmodina:
-dzīves prieku un spontanitāti,
-kreativitāti un radošo enerģiju,
-iekšējo sievišķību vai vīrišķo spēku,
-piedošanu un sirds atvēršanos,
-sajūtu, ka tu esi viens ar visu dzīvo.
Kad ķermenis sāk kustēties brīvi, prāts arī sāk izdziedēt sevi. Mēs pārstājam kontrolēt dzīvi un ļaujam tai plūst caur mums.
Enerģētiskā transformācija
Dejas laikā enerģija no zemākajiem centriem paceļas augstāk – līdzīgi kā kundalini jogā. Tas var izraisīt dziļus iekšējus procesus – svīšanu, asaras, smieklus, trīcēšanu, transa stāvokli.
Šie ir enerģētiskie atbrīvošanās simptomi. Kad ķermenis jūtas droši, tas sāk izlaist visu, kas vairs nav vajadzīgs. Tāpēc dejā ir tik svarīga droša vide un pieņemšana bez vērtējuma.
Kā praktizēt?
-Izveido savu telpu: vieta, kur vari būt viens, bez skatītājiem. Sakrāj enerģiju ar nodomu – “Es atveros kustībai. “
–Izvēlies mūziku: sākumā mierīgu, vēlāk intensīvāku un tad atkal mierīgu.
–Aizver acis, elpo. Sajūti kā pēdas saskaras ar zemi, kā ķermenis dabiski vēlas kustēties.
–Ļauj notikt. Nebrīnies par asarām, smiekliem, skaņām vai negaidītām kustībām. Notiek dziedināšanas process.
–Noslēdz ar klusumu. Kad deja beidzas, apsēdies vai apgulies. Ieklausies ķermenī, sajūti mieru, pateicību.
Ieteikumi praksē
–Praktizē regulāri – pat 15–20 minūtes dienā var mainīt enerģiju un garastāvokli.
–Kusties patiesi, bez sevis kritizēšanas
-Strādā ar elpu .
-Ja jūti spriedzi, ļauj skaņai nākt ārā – izelpo spriedzi caur skaņu .
-Sāc ar zemes enerģiju (pēdas, gurni) un virzies augšup uz sirdi, galvu, debesi.
Ekstātiskā deja ir brīvības meditācija. Tā ir atgriešanās mājās – ķermenī, elpā, sirdī.
Tā palīdz sadzirdēt klusumu starp notīm, sajūt dzīvības pulsāciju sevī un saprast, ka tu esi nevis “dejojošs cilvēks”, bet pati deja, kas izpaužas caur dzīvo elpu.
Kad mēs ļaujam sev kustēties brīvi, mēs patiesībā ļaujam dzīvei dejot mūsos. Un šī ir pati dziļākā garīgā pieredze – būt dzīves plūsmas ritmā, bez pretošanās, bez maskām, bez bailēm.