Miera telpa, kurā iemīlēsies. Pilna siltuma un iedvesmas tavai harmonijai.
Intimitāte attiecībās ir daudz plašāks jēdziens nekā tikai fiziska tuvība. Tā ir satikšanās starp divām nervu sistēmām, divām apziņām un diviem dzīves pieredžu laukiem. Intimitāte ir dzīvs process, kurā mēs ne tikai mīlam, bet arī dziedinām – gan sevi, gan otru. Tā ir drošas telpas veidošana, kurā abiem partneriem ir iespēja būt pilnīgi patiesiem, atklātiem un saistītiem – ķermenī, prātā un sirdī.
Intimitāte kā klātbūtnes prakse
Klātbūtne ir pamats jebkurai transformācijai.
Patiesa intimitāte sākas nevis brīdī, kad ir fiziska tuvība, bet arī brīdī, kad esam klātesoši tam, kas notiek mūsos – sajūtām, emocijām, spriedzei, bailēm.
Ja partnerattiecībās esam automātiski, aizsardzībā vai lomās, ķermenis paliek noslēgts. Enerģija neplūst. Dziedināšana nenotiek.
Tantrā intimitāte tiek uzskatīta par garīgu praksi – sadhanu. Tā ir apzināta satikšanās ar sevi caur otru.
Nervu sistēma un drošība
No dziedniecības skatpunkta attiecību dzīvotspēja balstās uz nervu sistēmas drošības sajūtu. Galvenais jautājums nav tikai vai mēs mīlam viens otru? bet gan: vai mans ķermenis un nervu sistēma jūtas droši tavā klātbūtnē?
Hroniska spriedze nervu sistēmā izpaužas šādi:
– sirds aizveras
– elpa kļūst sekla
– rodas vēlme kontrolēt vai atkāpties
Šādā stāvoklī patiesa tuvība kļūst biedējoša, pat ja prāts to vēlas.
Jogas un tantras prakse māca dzīvot ar nervu sistēmu caur:
– apzinātu elpu
– lēnu, mērķtiecīgu kustību
– sajūtu vērošanu ķermenī
Attiecībās tas nozīmē – būt lēniem, iejūtīgiem un patiesiem. Dziedināšana sākas tikai tad, kad nervu sistēma jūtas droša.
Tantriska pieeja: nevis mainīt, bet atvērties
Tantrā netiek mēģināts otru mainīt. Netiek arī bēgts no sāpēm. Viss tiek iekļauts apziņā.
Partneris kļūst par spoguli – nevis, lai mūs kritizētu, bet lai atklātu vietas, kur vēl neesam ieskatījušies sevī.
Bailes no pamešanas, tuvības, kontroles zaudēšanas – tās visas dzīvo ķermenī. Tantriskā intimitātē mēs tās neizstumjam, bet ļaujam tām parādīties drošā telpā.
Tieši tur sākas dziedināšana.
Seksualitāte kā dzīvības enerģija
Seksuālā enerģija (šakti) ir dzīvības spēks. Tā nav atdalīta no sirds vai apziņas.
Ja seksualitāte tiek izmantota tikai spriedzes izlādēšanai, ķermenis paliek iztukšots. Ja tā tiek apspiesta – enerģija stagnē.
Dziedinoša intimitāte notiek tad, kad:
– elpa un kustība ir savienotas
– sirds ir iesaistīta
– nav mērķa, tikai process
Tas prasa uzticēšanos un spēju palikt ar sajūtām, pat ja tās ir intensīvas.
Attiecības kā garīgais ceļš
Patiesā prakse notiek ikdienā. Partnerattiecības ir viena no spēcīgākajām garīgajām praksēm, jo tās aktivizē mūsu dziļākos slāņus.
Partneris parāda ar ko jāstrādā.
Dusmas, greizsirdība, skumjas, trauksme – tās nav nejaušas emocijas attiecībās. Tās ir ieejas punkti dziedināšanā, ja vien mēs spējam to saskatīt un palikt klātesoši.
Dziedināšana caur patiesumu
No dziedniecības skatpunkta dziedināšana sākas brīdī, kad vairs netēlojam.
Kad varam pateikt:
– man ir bail
– es jūtos ievainojams
– man vajag, lai process notiek bez steigas
Šie vārdi nomierina nervu sistēmu vairāk nekā jebkura tehnika.
Noslēgumā
Intimitāte nav perfekta harmonija. Tā ir dzīva, elpojoša telpa, kurā mēs mācamies būt atklāti viens pret otru.
Partnerattiecības nav stāsts tikai par mīlestību – tās ir par apziņas paplašināšanu caur tuvību.
Kad esam klātesoši, rodas drošības sajūta. Kad nervu sistēma jūtas droša, ķermenis atveras un atslābinās. Kad ķermenis spēj būt atvērts, enerģija plūst, radot dziedināšanu un dziļāku vienotību attiecībās.
